INFOGRAFIKA: Aktīvākie šķirotāji dzīvo Zemgalē un ir ieguvuši augstāko izglītību

20.11.2014

 

irotāji Latvijā_EBG web.jpg

 

Balstoties uz SKDS šā gada pavasarī veikto sabiedriskās domas aptauju, "Latvijas Zaļais punkts" un "Eco Baltia grupa" INFOGRAFIKĀ apkopojuši raksturīgākas pazīmes Latvijas iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķiro savus sadzīves atkritumus un gādā, lai tie nenonāktu poligonos un varētu, kā jaunas preces vai otrreizējās izejvielas sākt otru dzīvi. 

Saskaņā ar SKDS veikto aptauju Latvijā pakāpeniski pieaug to iedzīvotāju skaits, kas šķiro sadzīves atkritumus - to ikdienā dara jau vairāk nekā trešdaļa jeb 37% Latvijas iedzīvotāju, bet 61% nešķiro un 2% vēl nav sapratuši – šķiro vai tomēr nešķiro. Vienlaikus 64% no tiem iedzīvotājiem, kuri norādījuši, ka šobrīd nešķiro savus atkritumus, būtu gatavi to darīt, ja tiks paplašinātas šķirošanas iespējas viņu dzīvesvietas tuvumā. 

Izrādās, ka vienlīdz aktīvi šķirotāji ir gan sievietes, gan vīrieši (37% un 36%). Vērtējot pa vecuma grupā, visvairāk dabas draugu ir vecumā no 45- 54 gadiem (44%) un 35-44 (42%), bet vismazāk par resursu ierobežotību un nepieciešamību tos taupīt domā iedzīvotāji vecumā no 25-34 gadiem, kuru vidū atkritumus šķiro tikai 31%. 

Atkritumu šķirošanai aktīvāk pievērušies Zemgales (49%) un Vidzemes (41%) iedzīvotāji, bet kopumā iespēju šķirot atkritumus daudz biežāk izmanto reģionu iedzīvotāji (40%), nevis lielajās pilsētās dzīvojošie. 

Aptaujā arī secināts, ka jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāks īpatsvars to iedzīvotāju, kuri izvēlas saviem atkritumiem piešķirt otru dzīvi, nevis apglabāt tos poligonos. Iedzīvotāju grupā ar augstāko izglītību atkritumu šķiro 40%, ar profesionālo izglītību - 36%, bet ar pamatizglītību - 32%. Atkritumu šķirošanas nozīmību visvairāk apzinās dažādu algotu darbu veicēji (39%) un mājsaimnieces (44%), bet vismazāk tam vērību pievērš vadītāji (29%) un arī pensionāri (32%). 

Iedzīvotāju aptauja rāda, ka ikdienā zaļākam un videi draudzīgākam dzīvesveidam pievērsušies iedzīvotāji, kuri saņem zemus (150 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī) vai augstus ienākumus (virs 390 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī) (40% un 40%). Vismazāk zaļā dzīvesveida piekritēju ir iedzīvotāju grupā, kuri saņem vidējus ienākumus (210-280 eiro uz ģimenes locekli mēnesī) – 35%. 

Viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada vismaz 300 kilogramus sadzīves atkritumu, no kuriem aptuveni 80-90% nonāk poligonos. Vienlaikus pasaules prakse rāda, ka, pareizi apsaimniekojot un šķirojot atkritumus, otrreiz izmantojami vai pārstrādājami ir vismaz 70%. 

Šķirojot atkritumus, tiek taupīti dabas resursi, saudzēta vide, radītas darbavietas Latvijas uzņēmumos un tiek ietaupīti līdzekļi par atkritumu apsaimniekošanu.

Lai aicinātu iedzīvotājus šķirot atkritumus, „Eco Baltia grupa” un AS „Latvijas Zaļais punkts” līdz 2015.gada 15.janvārim rīko sociālo akciju „Otrā dzīve”, kuras ietvaros, šķirojot stiklu var palīdzēt nelaimē nonākušām ģimenēm. Par katru „Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmumu (SIA „Eco Baltia Vide”, PSIA „Jumis” un SIA „EKO Kurzeme”) un AAS „Piejūra” konteineros papildu sašķiroto stikla kilogramu (kg) tiks ziedots viens eiro cents labdarības organizācijas „Ziedot.lv” programmai „Mantu otrā dzīve”, no kuras ar sadzīvei nepieciešamām lietām tiek atbalstītas ģimenes, kas nonākušas nelaimē. Sev tuvāko šķirošanas konteineru vietu iedzīvotāji var uzzināt mājaslapā www.ecobaltia.lv/otra-dzive/. 

 

 

 

Maskavas iela 240,
Rīga, LV-1063
Tel: +371 67 799 999
Fakss: +371 67 84 37 65
E-pasts: info@ecobaltia.lv